nepāriet
„nepāriet” ir Ievas Rupenheites trešais dzejoļu krājums. Tajā apkopoti dzejoļi, kas tapuši pēdējo septiņu gadu laikā. “Mani dzejas krājumi bijuši diezgan nesteidzīgi – septiņu gadu intervāli ir starp visiem trim izdotajiem,” secina dzejniece.
“Šādai grāmatiņai ar īsiem dzejoļiem vajadzētu stāvēt zem spilvena katrai Latvijas sievietei, lai starp atskaites pabeigšanu un jauna projekta sākšanu iemestu aci starp zaļganzilajiem vākiem un uz mirkli ieraudzītu kādu citu sevi –
vienlaikus pazīstamu un vilinoši, noslēpumaini svešu būtni, kura ieklausās sevī un sajūt smaržas, krāsas un skaņas, kas pastāv pirms valodas,” raksta dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Krājumam īpašu noskaņu piešķir grafiķa Pauļa Liepas radītais vizuālais noformējums, kas veido interesantu saspēli ar Rupenheites dzeju.
Esmu priecīga par Pauļa Liepas dzejas/mākslas izjūtu, par to, ka joprojām atnāk dzejoļi, tāpēc arī nosaukums – “nepāriet”. Protams, vienmēr vajag atstāt brīvu telpu arī nosaukumā.
Ieva Rupenheite (dz.1969) dzimusi un augusi Rīgā, beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Kopš 2002. gada strādā Ventspils muzejā un dzīvo Sārnatē. Pirmais dzejoļu krājums “Vajadzīgo pasvītrot” (“Neputns”) iznāk 2001. gadā, savukārt par otro dzejas krājumu “Melnas krelles” (“Neputns”, 2007) Rupenheite tika nominēta Dzejas dienu un Literatūras gada balvai.
Vairāk par:
Būt cilvēkam. Ieva Rupenheite „nepāriet”
Kārlis Vērdiņš. Mūsu dieviešu dzeja